Pēdas jeb Ekoloģiskais nospiedums planētas sirdī

1.7 hektāri zemes - tik liela bioproduktīva teritorija būtu atvēlēta katram šīs planētas iedzīvotājam visu viņa vajadzību apmierināšanai. Proti, lai saražotu Tev nepieciešamās preces vai pakalpojumus, tiek patērēti būtiski dabas resursi (ūdens, zemes platība, koksne, gaiss utt.) un tiek patērēta arī enerģija, kas attiecīgi rada CO₂ izmešus, kas ir būtiskākais planētas piesārņotājs un Siltumnīcas efekta radītājs.

Ekoloģiskie nospiedumi dabā

Ekoloģiskais pēdu nospiedums jeb ekoloģiskā pēda ir mērvienība, kas ieviesta, lai precīzāk aprēķinātu cilvēka dzīvesveida ietekmi uz apkārtējo vidi. "Tā ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai cilvēka ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem", šāda Ekoloģiskās pēdas definīcija atrodama Pasaules Dabas fonda mājaslapā. Latvijā šis skaitlis ir vidēji 6.1 ha. Tātad mūsu dzīvesveids ir tāds, it kā mums katram būtu nevis 1.7, bet gan 6.1 hektārs zemes mūsu vajadzību nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka patiesībā tas notiek uz kādas citas teritorijas iedzīvotāju rēķina.

Ikviens no mums tiešā veidā ietekmē planētas kopējo stāvokli ar savu dzīvesveidu un patēriņa daudzumu. Lai arī Eiropas Savienības kontekstā Latvija ir starp "zaļākajām" valstīm attiecībā uz Ekoloģiskās pēdas nospieduma lielumu (vairāk info šeit), tomēr, pasaules mērogā raugoties,šis rādītājs ir diezgan augsts. Un vai nav aizraujoši uzzināt, ka it kā šķietami parasti ikdienas paradumi vai pirkumi var tikt izsteikti šādā mērvienībā - CO₂ izmešos un to ietekmē uz vidi? Ir aprēķināts, ka viena pāra ikdienas sporta apavu ražošanas procesā tiek radīti 13.6 kilogrami CO₂. Viena veļas mazgāšanas reizes - apmēram 0,7kg CO₂. Un tieši CO₂ izmešiem ir vistiešākais sakars ar Ekoloģiskās pēdas nospieduma veidošanos.

Rezumējot, pasaule kustas ar ātrumu 60 tūkstoši kilometru sekundē un katru sekundi ikkatrs no mums atstāj savu nospiedumu šīs planētas sirdī. Mēs nevaram izmainīt tās kustības ātrumu, bet varam mainīt savus paradumus:

• pirkt mazāk un kvalitatīvāku preci no godīgiem ražotājiem

• pārvietoties ar transportu, kas rada mazāk CO₂ izmešu

• šķirot atkritumus un daļu no iepakojuma izmantot atkārtoti

• nemazgāt traukus un veļu ar fosfātus saturošiem mazgāšānas līdzekļiem, kas palielina Baltijas jūras piesārņojumu

• to vietā iegādāties dabīgas trauku mašīnas tabletes vai veļas mazgāšanas līdzekli ar ievērojami mazāku ietekmi uz vidi un arī cilvēka veselību

• pirkt kvalitatīvu vietējās izcelsmes, sezonai atbilstošu pārtiku no bioloģiskajām saimniecībām utt.

Vai esi jau aprēķinājis savu pēdas nospiedumu planētas sirdī? To vari izdarīt šeit.

Avoti:

https://lv-pdf.panda.org/virzieni/klimats/ekologiskas_pedas_nospiedums/

http://www.pdf.lv/klimats/klimats.html

https://sciencenordic.com/carbon-climate-change-climate-solutions/average-danish-household-has-fifth-highest-carbon-footprint-in-europe/1449383

https://www.makefashionbetter.com/blog/environmental-impact-of-sneaker-production

https://www.theguardian.com/environment/green-living-blog/2010/nov/25/carbon-footprint-load-laundry